Pašās oktobra beigās liela daļa pasaules svinēja Visu svēto dienas priekšvakaru jeb Helovīnu. Latvijā gan vairāk ciena Svecīšu vakaru un kapusvētkus. :)

Pa īsti rudenīgo laiku brienot uz darbu, kādā rītā katru darbinieku sagaidīja neliels pārsteigums – mazs, dekoratīvs, bet īsts ķirbīt’s. No kurienes tie nākuši, un kurš pie tā vainīgs, ilgi bija noslēpums, kas līdz nedēļas beigām tomēr tika atklāts.

Sīkums, bet patīkami!

Sensenos laikos, tas ir, kad es vēl nestrādāju ZetCOM’ā, zvanot uz kādu informatīvo tālruni, vienmēr iedomājos, kā tad šie tur strādā. Acu priekšā uzplaiksnīja filmās redzētais – milzīga zāle ar maziem, sienām norobežotiem galdiņiem, mūžīgs troksnis, katrs operators savā cellītē sēž pustumsā un nosvīdis nemitīgi ceļ klausuli, nepaspējot pat ne malciņu ūdens iedzert, nemaz nerunājot par tēju vai kādu cepumu. Protams, darbs nav vieta, kur mēs nākam paēst, taču droši vien katram ir atvilknē noslēpts gardums nebaltām dienām… Tad īsāk sakot, mans priekšstats par operatoru darbu nebija pārāk pozitīvs. Iedomājies kādu filmu, kur bars izkāmējušu cilvēku strādā zelta raktuvēs plus 45 grādos bez pārtraukuma – apmēram tik briesmīgu es biju iedomājusies darbu infocentrā.

Realitāte – pavisam cita, vismaz pie mums. Jau nākot uz darba interviju, sapratu, ka gribu te strādāt. Nu, patiešām! Telpas – gaišas, mājīgas, siltas (visās šīs vārda nozīmēs), pirmie satiktie cilvēki – atsaucīgi, laipni un smaidīgi. Ieraugot vietu, kur man vajadzēs strādāt, biju sajūsmināta – operatoriem ir atsevišķa istabiņa, tikpat mājīga kā citas biroja telpas. Mums ir četras, apļa veidā iekārtotas darba vietas, katra atdalīta ar nelielu starpsienu apmēram 20cm augstumā, tas nozīmē, ka sēžam viens otram pretī. Un, ziniet, acu kontakts ar kolēģiem ir ļoti svarīgs, jo īpaši brīžos, kad piemirsusies atbilde uz kādu jautājumu – tad aktīvi tiek meklētas izpalīdzīgas kolēģes acis, kura varētu izglābt no situācijas. Uz galda sienām ir pielīmētas lapiņas ar dažādu, darbam svarīgu informāciju – telefonu numuri, informācija par jaunākajām akcijām un īsas instrukcijas, kā pieslēgt aktuālākos pakalpojumus. Neiztrūkstoši uz galda stāv arī operatoru lāčuks, kas noder visās situācijās. Ziniet, lācīši nekad nerunā pretī, gatavi samīļot un uzklausīt jebkurā brīdi. :) Mums ir arī gaišs dīvāniņš, uz kura varam atvilkt elpu (un kājas), pirms darba sākuma papļāpāt vai vienkārši pasnaust. :)

Nesen kolēģes mūsu tā jau mājīgo telpu padarīja vēl jaukāku – uz sienām un durvīm uzlīmēja lielas, krāsainas papīra puķes. Tagad ir skaidrs, kāpēc citiem kolēģiem tik ļoti patīk nākt ciemos pie operatorēm!
Īsāk sakot, mums te ir jauki! Un tagad arī Tev būs pavisam cits priekšstats par operatora darbu. :)

Tā kā drīzumā pārvācamies uz jaunām telpām, tad, protams, nepieciešamas arī šādas tādas jaunas mēbeles.
ZetCOM sarīkoja konkursu par biroja krēsliem un nupat pēc ilgas sēdēšanas, demonstrēšanas, testēšanas un apspriešanās tika izvēlēts uzvarētājs – „Ieloci un piemeties”.