Lielbritānijas mobilo sakaru operators O2 ir palaidis lielāko pilotprojektu, kurā lietotāji izmanto savus telefonus lai veiktu pirkumus un brauktu Londonas sabiedriskajā transportā.

Tehnoloģiski pakalpojums ir balstīts uz Near Field Communications (NFC), kas ir bezvadu tehnoloģija, kuru mēs pazīstam pēc pieejas kartēm, kādas tiek izmantotas jaunajos birojos, kā arī slēpošanas trasēs, piemēram Milzkalnā, Kaķīškalnā un Siguldas pilsētas trasē (lai man piedod tie, kurus nenosaucu, bet šīs ir manas iecienītākas Latvijas trases).

“Pētījumi rāda, ka cilvēki drīzāk atgriežas pēc mājā atstāta telefona, ne maka vai atslēgām, tad kāpēc gan neizmantot telefonu kā maciņu?” – tā O2 klientu attiecību direktors.

O2 uzaicinājis 500 Londonas telefonu lietotājus piedalīties 6 mēnešu O2 Wallet testos. Dalībniekiem izsniegti Nokia 6131 NFC telefoni, kuri kalpo kā virtuālās Oyster kartes, kuru lieliskās īpašibas novērtēju braukājot ar sabiedrisko transportu Londonā. Pirmkārt jau šīs kartes ir ļoti ērtas, jo papildināt var gandrīz tikpat vienkārši kā Amigo karti, turklāt vienmēr tiek piemēroti izdevīgākie tarifi. Papildus testētājiem izsniedz arī Barclaycard ar 200 mārciņām uz kartes.

Testētāji, kuri ir gan priekšapmaksas, gan pēcapmaksas pakalpojumu lietotāji ar sava mobilā telefona palīdzību varēs iegādāties preces līdz 10 mārciņu vērtībā, kā arī apmaksāt savus braucienus sabiedriskajā transportā un atsevišķos smart posters saņemt informatīvos pakalpojumus.

Maksājumus nodrošina speciālas SIM kartes , kuras “saprot” NFC komunikāciju. Mobilie maksājumi jau šobrīd ir ļoti populāri Japānā un Dienvidkorejā, un, ja O2 testi izrādīsies veiksmīgi, mobilo maksājumu sistēma varētu tikt ieviesta kā pakalpojums plašākam lietotāju lokam 2008. gada beigās.Būtu ļoti jauki redzēt šādas sistēmas arī Latvijā, bet ir skaidrs, ka bez vispārīgas mobilo operatoru, banku un tirgotāju, kā arī satiksmes organizāciju sadarbības šādi pakalpojumi nestrādās. Pirmais solis varētu būt kaut vai autobusu biļešu iegāde ar SMS Rīgā, līdzīga tādai, kas jau šobrīd darbojas Liepājā.

Londonas Vestminsteras pilsēta palaidusi SatLav pakalpojumu, kurš palīdz pārlieku nocietušiem pilsētas viesiem atrast tuvāko tualeti ar īsziņu pakalpojuma palīdzību. Problēma ir diezgan samilzusi, jo Londonas West Endā apmēram 10 000 galoni urīna nonāk uz ielām (dīvaini gan, kā viņi to izmērījuši).

Par nieka 25 pensiem (~25 sant.) Jūs variet nosūtīt īsziņu ar tekstu “toilet” uz numuru 80097 un saņemt informāciju par tuvākās publiskās tualetes atrašanās vietu. Tiesa, pagaidām sistēmā ir iekļautas tikai 40 tualetes, tas nozīmē, ka īsziņas sūtīšanu nevajadzētu atlikt uz pēdējo brīdi. Pastāv, protams, pamatotas aizdomas, ka šī pakalpojuma mērķauditorija – tie, kuriem nav pastāvīgas dzīvesvietas, un kas mīl regulāri nokārtoties vārtrūmēs diezin vai mainīs savus ikdienas paradumus, bet Pubu apmeklētājiem, tūristiem gan tas varētu palīdzēt.

Līdzīgu pakalpojumu jau šobrīd piedāvā amerikāņu kompānija Vindigo. Kā atzīst amerikāņi, šis pakalpojums ir sevišķi interesants garu auto pārbraucienu laikā, kā arī valkājoties pa nepazīstamām pilsētām pēc lielāka šķidrumu patēriņa.

Pēc savas privātās pieredzes šķiet, ka panākumi varētu būt pakalpojumam, ar kura palīdzību Londonā varētu atrast tuvāko miskasti, jo tās no Londonas centra terora draudu dēļ ir izvāktas gandrīz pilnībā.

Kā jau Ilze iepriekš rakstīja, mēs pārvācamies. Mūsu klientiem, kas nāca un nāks pie mums uz biroju, piemēram, samainīt SIM karti vai citu iemeslu dēļ, tas neko daudz nemaina – tie joprojām var nākt ciemos, tāpēc es šoreiz par to, kā tad ir jaunajā vietā. (Neuzkrītoši atgādinu, ka tagad būsim Duntes birojos, tas ir otrā Rīgas pusē.)

Esam atstājuši nosacītu kārtību vecajā vietā un radījuši diezgan lielu nekārtību jaunajā vietā. Taču iekārtošanās beidzot tomēr iet uz galu – kā izteicās mans priekšnieks: “lēnām sāk izskatīties pēc biroja.” :) Pagājušajā piektdienā beidzot bija savāktas visas mantas un mantiņas, visi darbinieki bija sapulcējušies jaunajā birojā, kur tika ēsta pica un uzklausīta gandrīz svinīga runa, pēc kuras devāmies ekskursijā pa savām jaunajām darbavietām.

Bija nelielas grūtības ar mēbeļu nogādāšanu jaunajā vietā, taču tās tika viegli pārdzīvotas – piektdien sanāca neliels neplānots fizisks treniņš, un daļa darbinieku pirmdien strādāja no mājām un nečinkstēja. Taču bija arī lielākas problēmas ar komunikācijām, kā dēļ diemžēl sagādājām problēmas tiem Amigo lietotājiem, kam bija problēmas. Tomēr ap šo laiku jau viss sāk iet uz labo pusi.

Šī pārceļošana uz plašākām vietām tika plānota un paredzēta jau diezgan sen (piemēram, 1. oktobrī), taču dažādu iemeslu dēļ tika vairākas reizes atlikta, tāpēc pamazām radās sajūta, ka līdz Jaunajam gadam jau nekas nenotiks. Un tad pēkšņi notika. Personīgi es laikam gan labāk būtu palicis vecajā birojā – mājā pie Daugavas, kurai uz jumta ir “40 seši”. Biju pieradis pie tās vietas mājīguma un atmiņām. Tomēr jaunajās telpās ir tīri forši – nav vairs to problēmu ar “kurš pirmais uz WC”, par ko rakstīja Ilze, arī telpas ir daudz plašākas, var izvērsties, beidzot esam visi vienā stāvā. Visur mīkstais grīdas segums, var sēdēt uz zemes, milzīgi logi. Es pat esmu ticis pats pie sava kabineta! Kā pie cilvēkiem. Turklāt jau ir apzinātas vairākas slepenās vietas un stūri, no kuriem vajadzības gadījumā var sabiedēt kolēģus. (Dažreiz tas ir svarīgi.) Citu uzņēmumu darbinieku uzmanību gan vēl ne ar ko īpašu nav gadījies pievērst, bet vēl ir laiks, vēl ir laiks.

Neskaitot visu pārējo, vakar bija arī divi lielāki notikumi. Pirmais – pie mums bija ieradies pirmais klients jaunajā vietā. Un otrs – saņēmām pārsteiguma dāvanu no mūsu ciešā sadarbības partnera aģentūras Baltic FCB – lai jaunajā birojā mums būtu interesantāk un vieglāka domāšana, viņi mums uzdāvināja.. mm.. es pat nezinu, kā to īsti sauc. Tas ir kā krēsls olas formā, kurā var sēdēt (iekšā) un tas karājas gaisā.

Labprāt gaidīsim arī citus klientus un dāvanas savās jaunajās telpās! :)

Lielākā daļa kabinetu piekrauti ar kastēm un plēvēs satītiem sīkumiem, rakstāmlietām. Katrs no mums ir pārskatījis savus mantu krājumus, izmetis nevajadzīgo vai pārāk seno un rūpīgi noglabājis kastē vēl aktuālās, noderīgās un atmiņām apvītās lietas. Pagaidām viss ir mierīgi – mantas, kastes, podu puķes un burbuļplēvēs satītās stikla lietas nogaida – jau rīt no rīta piebrauks smagais un to visu salādēs savā kravas kastē, lai aizvizinātu uz A klases biroju otrpus Daugavai. Skaisti un satraucoši, taču reizē arī skumji, jo pametam mūsu mājīgo un unikālo jumta stāva biroju ar patiešām skaisto skatu uz Daugavu. Pametam ikrīta brokastu kafijas malkošanu kopā ar gandrīz visiem birojā esošajiem kolēģiem virtuvītē, kurā vietas pietiek knapi 4iem cilvēkiem, pametam ikrīta skrējienu uz WC ar nosaukumu „kurš pirmais” vai „kurš tur tik ilgi sēž”, pametam biroja telpas ar miljons slepeniem stūriem, aiz kuriem noslēpties, lai nobiedētu… nu, piemēram, auditorus, un pametam vietu, kur logu izvietojums pieļāva kādu pārsteiguma maisiņu piegādi kolēģa kabinetā, pašam tajā neienākot.

TUR – iekš „A klases” – viss būs pārdomāts un maksimāli komfortabli, bet cik ilgs laiks paies, kamēr mēs jaunajam birojam iedvesīsim dvēseli!

Kā jau Tu būsi pamanījis, Amigo ir par aktīvu un jautru dzīvesveidu! Un mums ļoti patīk piedalīties un atbalstīt pasākumus, kuros galvenie varoņi ir jaunieši!

Nu lūk! Un ko tad es gribēju teikt ar šo ievadtekstu! Sestdien es kopā ar saviem super-truper kolēģīšiem Lieni, Unu un Mārtiņu paciemojāmies Jelgavā, Studentu dienās 2007! Pasākums bija uz urrā!!! Pa dienu norisinājās sporta sacensības starp augstskolām un pievakarē bija Popiela, kurā ciemojās arī slavenā Vera Serdjučka! :) (Atvainojos, ja uzrakstīju nepareizi!) Popielas laikā norisinājās arī Amigo konkurss, kurā divi laimīgie savā īpašumā ieguva Nokia 5300 Xpress Music! Interesanti bija vērot, cik ļoti skatītāji atbalstīja konkursa dalībniekus – citi bļāva priekšā pareizās atbildes, citi tās centās parādīt ar žestiem.

Vakars turpinājās ar koncertu! Uzstājās A’Pie mums Jelgavā, Opus Pro, Melo M, Detlef Zoo un DJ Mārtiņš Kreilis! Man jau iepriekš patika Opus Pro, bet nu šajā vakarā…. Viņi bija lieliski!! No sākuma gan neatpazinu Alexi, jo viņam ir jauna frizūra! Varētu teikt, ka tovakar viņi nolaupīja manu sirdi! :) Riktīgi izdejojāmies un iztrakojāmies!

Sen nebiju bijusi Jelgavā! Nākamgad noteikti atkal došos uz šo brīnišķīgo pasākumu!

P.S. Atvainojos, ja teksts šķiet savārstīts, joprojām esmu pārņemta ar tā vakara emocijām! :)

Izrādās, ka ļooooti grūti! Pie šāda atzinuma nonāca Amigo jaunā klipa galvenā varone – Ruta, kura pēc garā filmēšanas procesa izdvesa leģendāro frāzi “NAV VIEGLI BŪT JAUNAM”. Viņa nekādi nespēja saprast, kā tas ir – runāt stundām ilgi PAR NEKO, un rezultātā uzskatīt to par lieliski pavadītu laiku. Lai vai kā, filmēšanas process izvērsās par neaizmirstamu izklaidi (pozitīvā nozīmē), izsmējāmies tik daudz, ka šķiet C vitamīns pietiks visai ziemai! Tik atraktīvas, dzīvespriecīgas un dullas “jaun”kundzītes sen nebiju redzējusi! Eh, katram novēlu tādu omīti!. Tādu varētu mierīgi ņemt līdzi uz kalna, lai laiž lejā ar dēli, vai nē – drīzāk viņu stilā būtu trakulīgs nobrauciens ar ragaviņām vai bļodu, tā, ka pēc tam pilnas acis un piedurknes ar sniegu…

Bet par pašu piedāvājumu – tas ir lielisks, tur nav ko daudz teikt, visu var izlasīt šeit! Nu ko, sazvanāmies ;) ?!

Iepazīsimies! Esmu Ivars, kam pirmais mēnesis ZetCOM draudzīgajā kolektīvā ir pavadīts.

Par ko būs šis stāsts? Gan par to atmosfēru, kas valda šeit, gan par šī gada ogu ražu.

Kas dzīvē cilvēkam ir nepieciešams? Laba gaisotne, labi cilvēki un prieks. Gaisotne rada miera sajūtu, labi cilvēki, hmm, „pac” par sevi saprotams, un prieks – tie ir vitamīni, kuri pacilājuma rezultātā veidojas cilvēkam, un viņš ir vesels. Kā saka, visas likstas un veiksmes ir cilvēka galvā.

Tāpēc man ir prieks, ka šeit ir „reāli” laba gaisotne, fantastiski cilvēki un prieks nākt uz drabu, prieks skatīties ārā uz balto sniegu (pagaidām balto) un prieks, ka drīz varēs nopikot savus jaunos kolēģus.

Nu ja, pirmais mēnesis bija pagājis un protams mani kolēģi saka „NU, TAD!”. Ja „NU”, tad nu dodos uz savu lauku pagrabu un ielūkojos situācijā.

Mazliet atkāpe no pagraba – šī gada vasara kā zināms bija vairāk silta, nekā austa un arī nokrišņi bija normas robežās, un ogu raža (avenes, upenes, ķirši u.c.), tā visa rezultātā bija OK. Savācām odziņas, salikām lielās pudelēs, vīna raugs, augšā spirālīte laiž „burbuļus”, nu tā kaut kā.

Tātad atkal pagrabā – izvēlos, hmm, labākiem kolēģiem gardākos vīnus – ķiršu vai upeņu? Labāk abus!

He gandrīz vai reklāmas sauklis sanāca.

Tā nu sataisīju mazu degustāciju par gadu pirmajam mēnesim ZetCOM. Un atkal, bija laba gaisotne, kolēģi un PRIEKS!

Šo dienu varam uzskatīt par Amigo bloga oficiālo atklāšanu.

Tad nu sākšu ar pašiem pirmssākumiem. Viss šai pasaulē plūst un mainās, un tas pats ir sakāms arī par informācijas apmaiņas veidiem un vidi. Izrādās, ka pirmā apzinātā cilvēku saziņa ir sākusies pirms 200 000 gadiem, simboli pirms 30 000 gadiem un rakstība pirms 7000 gadiem. Tikai aptuveni 25 gadus atpakaļ ir saredzami pirmie interneta iedīgļi. Tas, ko mēs šobrīd piedzīvojam, tiek saukts par Web v2.0, kas nozīmē, ka WWW pasaule no lielas grāmatas ir pārvērtusies kvalitatīvi jaunā dinamiskā informācijas apmaiņas vidē, kur jebkurš lasītājs var kļūt par rakstītāju tajā brīdī, kad viņam ir radusies vajadzība vai vēlme izteikties. 

Mēs “runājam” pārsvarā ar klipu, džinglu  palīdzību, kā arī visāda veida izpausmēs tirdzniecības vietās. Tagad esam izlēmuši, ka gribam bez mūsu ļoti izsmeļošās un grāmatas sadaļas pievērsties dinamiskākai informācijas apmaiņas videi, kura veiksmīgi varētu papildināt esošos komunikāciju līdzekļus. 

Amigo ir bijis celmlauzis vairākām novitātēm Latvijas tirgū, tādēļ arī uzskatām, ka mums ir visas iespējas arī izveidot pietiekami interesantu blogu, kurš varētu kļūt par iecienītu informācijas apmaiņas vietu visiem tiem, kuriem vārds Amigo nav tikai piecu burtu kombinācija, bet ir daļa no viņu dzīves.

Šķiet, ka nevienam nav pārsteigums, ka Amigo tā vai savādāk diezgan grūti “ierakstās” korporatīvos rāmjos, līdz ar to, mūsu garadarbam nevajadzētu saukties par korporatīvo blogu, es drīzāk to gribētu nosaukt par blogu savējiem. Ar vārdu savējie šeit saprotot gan darbiniekus, gan klientus, gan partnerus, gan fanus un arī kritiķus, kuru vārdos bieži ir vērts ieklausīties.

Runājot par blogu esam dzirdējuši divus galvenos jautājumus. Pirmais – kas rakstīs šim blogam? Atbilde – jebkurš no ZetCOM darbiniekiem, kuram ir ko teikt par Amigo vai jebko, kas saistīts ar jebkādām Amigo aktivitātēm, kā arī jaunākajām tendencēm Latvijas un pasaules telekomunikāciju tirgos. Ja nu gadījumā kādam citam ir kas sakāms, droši variet izteikt savas domas komentāros. Mēģināsim uz tām atbildēt.

Otrais jautājums ir – vai tas nav risks atļaut darbniekiem brīvi izteikties? Atbilde ir gluži vienkārša – ir grūti iedomāties, ka kāda mūsu saliedētā kolektīva darbinieka domas varētu kaitēt uzņēmuma tēlam. Turklāt jau šobrīd mūsu darbinieki raksta blogus un mēs no tā varam būt tikai ieguvēji.

Beigās gribētos sevišķi pateikties par šī bloga tapināšanu gan Kristapam, gan Ievai, gan Mārcim, gan Kasparam, gan Elīnai, kuri ieguldījuši visvairāk darba, lai šis projekts ieraudzītu dienasgaismu.

Nu ko, sarakstāmies!

Iedomājieties, ir jau pagājuši 10 gadi, kopš Rīgā parādījās pirmais Narvesen kiosks! Vai šobrīd Rīgas iedzīvotāji maz spētu iedomāties savu steidzīgo ikdienas ritmu bez iespējas pa ceļam ieskriet Narvesenā, lai paķertu kādu kafiju, CityDogu vai jaunāko presi? Turklāt Preses apvienības kioskiem (kādreiz zināmiem kā Sojuz Pečat) apritēja apaļi 60!!!
Kāpēc es par to rakstu? Jo vēlējos padalīties priekā par šo ziņu, man traki garšo tas CityDog, un želejkončas es pirmo reizi iepazinu tieši Narvesenā – tajā, kas stāv uz Kr. Barona un Dzirnavu ielas stūra!
Šim notikumam par godu mēs sarūpējām viņiem pārsteigumu, lūk, kādu. Ja kādam nav skaidrs, kāpēc daži no mums ir saliekušies, daži sakņupuši, bet viens stāv izslējies, tad varu paskaidrot, ka tas ir domāts jubilejas cipars 60! ar izsaukuma zīmi galā. Var lasīt arī no otras puses – tad sanāk 10, bet tas 6 nav jāņem vērā… Nu varbūt mazliet greizi tas izskatās, bet mēs jau arī neesam te nekādi mākslas vingrotāji nolasījušies, vienkārši profesionāļi katrs savā lauciņā!
Kāda ir visa šī raksta morāle? – tāda, ka dāvana tapa no sirds, un mēs visi pielikām savu roku (kāju, galvu…) dāvanas tapšanas procesā, kas beigu beigās izvērsās par lielisku komandas pasākumu, un galvenais – apsveikums patika gan Narvesen komandai, gan arī Rīgas iedzīvotājiem, it īpaši tiem, kas tajā naktī gāja / brauca garām un ar uzmundrinošiem saucieniem atbalstīja mūs bildes tapšanas procesā…

Un te viens lielisks A. Čaka dzejolis, ļoti atbilstošs šim notikumam:

Kioski

Vai tas rīts, kad redzēt var bez svecēm,
Aklā nakts, kad spuldzes zilgmē blāv,
Kioski zem bulvārkokiem veciem
Kā zem zaļiem lietussargiem stāv.
Lasīt tālāk »

Mini GPRS lētais tarifs tiek paildzināts vēl par pusotru mēnesi!
Līdz pat 31. decembrim ir iespējams nosūtīt īsziņu ar tekstu “mini GPRS” uz numuru 1631 (tas maksās 25 santīmus) un turpmāk 30 dienas lietot GPRS, maksājot tikai 25 santīmus par megabaitu.

Amigo lietotājiem patīk sēdēt onlainā, tāpēc arī nolēmām tiem dot šo iespēju ilgāk kā bija plānots.
Ja Tu bieži lieto Amigo GPRS, piemēram, garlaicīgās stundās skolā izmantojot Draugiem.lv WAP versiju (ko joprojām piedāvājam Amigo lietotājiem bez maksas), kā arī dažādus mobilās izklaides pakalpojumus (spēlītes, melodijas, ..), tad tas ir tīri izdevīgi.