Labs vakars no lietainās Rīgas.

Pastāstīšu kā Amigo merčeriem gāja pirms pāris nedēļām, kādā tikpat lietainā vakarā kā šis. Kopā ar Latvijas Pieredzes izglītības centru mums bija izveidota sava veida ekskursija pa Rīgu – Amigo pilsētas misija. Mums tika “atņemti” mobilie telefoni (un citi iedoti vietā :) ), gan nauda, kā arī mums tik mīļās mašīnas. Pretim saņēmām fotoaparātus, jau minētos mobilos telefonus (ar ierobežotu kredītu) un lukturīšus, lai neapmaldītos

Ceļojums sākās Pārdaugavā, stundas laikā mums bija jāatrod un jānofotografējas pie vairāk kā 10 grafiti zīmējumiem, kuri slēpās tuneļos, uz tilta margām, uz sienām un visur, kur vien rīdziniekiem patīk apkrāsot to, ko nevajadzētu. Galamērķis bija Vecrīga – tad nu meklējām, kur tikt pie interneta, lai visu paveikto nosūtītu misijas vadītājiem uz e-pastu, viss, protams, ar nosacījumu, ka nauda nav pieejama. Tad nu arī tas bija sarunāts, bet tehnika pievīla un e-pastu nosūtīt nebija iespējams (varu piebilst, ka līdz šim brīdim viss notika lielā skriešanā pa peļķēm, cauri naksnīgai Rīgai). Šinī brīdī šķita, ka viss jau ir cauri un tālāk netiksim, bet kopīgiem spēkiem tik noskaidrots, ka laiks vakariņām.

Klejojot pa Vecrīgu, atradām kafejnīcu, kur mūs gaidīja smaržīgas un garšīgas vakariņas, kā arī nākošais uzdevums – rēbuss. To izpildot uzzinājām, kur doties tālāk, katrai komandai tika savs bārs, kur bārmenim nosaucot īpašu paroli, saņēmām nākošo uzdevumu. Bija jāintervē garāmgājēji, kā arī sekoja telefona zvana gaidīšana telefona būdiņā, kā spiegu filmās :). Pabijām arī Centrālās stacijas bagāžas noliktavā, Narvessen veikalā, maizīšu ceptuvē un tas viss pāris stundu laikā.

Beigu beigās visi bijām ļoti noguruši, slapjām kājām un ar cerībām ātrāk tikt pagulēt. Bet vispār ļoti pozitīvs pasākums, kā nekā komanda jāstiprina arī ārpus darba apstākļiem un paldies arī Latvijas Pieredzes izglītības centram par šādu doto iespēju parādīt, ka spējam būt viens vesels.

Draudzīgie Amigo merčeri kļuvuši vēl draudzīgāki :)

Līdzsvars – viena no vissvarīgākajām dzīves sastāvdaļām. Tātad – ja nedēļa ir pamatīgi nostrādāta, tad nedēļas nogale, kas, protams, sākas piektdienas pēcpusdienā, jāsagaida pa riktīgo! Vēl pie tam ja tas sakrīt ar KAN Ilzītes tuvojošās jubilejas dienu – kas var būt labāks! Amigo – filmu vakars! Tas tāds oficiālais nosaukums, bet patiesībā vakars bija daudz pilnāks.

Kā jauks ievads visam bija pa biroju klīstošā, visur ielienošā popkorna smarža, kuras spēkā bija atvilināt Amigo ļaudis no tuviem un tāliem biroja attālumiem. Sveicam Ilzi! Puķes, sirdi plosoši sirsnīgas dāvanas, darba ciltskoks, nopietnas un jautras dāvaniņas – viss jubilārei.

Sākas galvenā daļa. Filmu kolekcija – ne pa jokam! Visdažādākajiem noskaņojumiem, visdažādākajām gaumēm un vēlmēm. Sākām ar diezgan neveiksmīgu izvēli, bet, kad saprotam, ka Penelope Krūza nav tas, ko visi vēlas, notiek maiņa uz ziliem ūdeņiem, briesmām, saules, piedzīvojumiem un dārgumiem pilnu filmu, kas izraisa lielāku interesi. Pārvarējusi 20minūšu pārbaudes robežu, nolemts – skatāmies līdz beigām. Padomāts arī par tiem, kuri nevēlējās uzturēties amerikāniskās gaisotnes pildītajā improvizētajā kinozālītē. Lai slavēta Ivara atvestā deju grīda! Pārbaudījām savu reakciju, ritma izjūtu, kustību radošo spēku un galu galā arī izturību, jo nemaz tik viegli ritmiski lēkāt un gorīties diezgan garas dziesmas laikā, vēl piedomājot par to, uz kuru pusi jāliek kāja. Atļaušos teikt, ka mūsējiem izdevās diezgan labi! Mēs taču esam daudzpusīgi attīstīti ļautiņi, ne? :D Tātad – dejas, sarunas, filmas, diskusijas par tām, un tam visam cauri un pāri – smiekli un kolosāli draudzīga atmosfēra! :)

Vairāk tādu piektdienu! Kā nekā – līdzsvars dzīvē taču jāuztur.

Šāda ziema spēj uzdzīt rudens depresiju.
Ejot uz dzelzceļa staciju, lai beidzot pamestu Rīgu un dotos mājās, zem tilta gāju garām kādam jauniešu bariņam (nu tā ap 20 gadiem), kas tur stāvēja, runājās un laida pudeli pa apli. Tas bija pēc septiņiem vakarā, pilnīga tumsa, vējains, lietus līst, bet viņi tur stāv, runājas un.. nu.. kož. Laikam jau vienalga, kur un kā, ja vien var būt kopā ar draugiem, tad pat tumsā un lietū ir labi.

Pēdējā laikā blogā kaut ko ierakstīt sanāk samērā reti, jo darbu saradies daudz, bet laika nedarbiem un izklaidēm palicis mazāk. Tas gan tā, protams, nebūs vienmēr, bet pagaidām tā ir, kā ir.

Mums šodien darbā noplīsa viens no printeriem. Klāt nebiju, tāpēc nezinu, kurš tieši to nomušīja, un tas arī nav svarīgi. Bet, ejot prom no darba gandrīz pēdējam, sanāca iet tam garām, un ieraudzīju, ka pie tā uzstādīta tāfele, uz kuras uzzīmēta bulta un uzšņāpts nikns teksts: “Tas printeris ir [cenzēts]!” Kādam laikam piektdienas nav laimīgās dienas. Bilde ar uzrakstu piemiņai ir, bet to labāk nerādīt. Toties varu parādīt bildes no citām piektdienām – piemēram, neprātu ar konfeti šaušanu birojā un infodienesta operatori darbavietā. Piektdiena. :)

Ar nepastāvīgu sniegu ir iesācies Jaunais Gads, tāpēc gribētos atskatīties uz aizgājušo un iezīmēt dažas lietas, kas būs svarīgas šajā gadā.

Pirmkārt jau gribētos pateikt visiem Amigo darbiniekiem lielu paldies par aizrautību, godprātību un degsmi, kā arī veiksmīgo kopsadarbību ikdienas darbu veikšanā.

2007. gads Amigo ir bijis lielāko pārmaiņu gads – jauni saimnieki, jaunas mājas, kā arī daudz citu jaunumu.

Jau gada sākumā notika apvienošanās ar LMT. Šīs izmaiņas gan Amigo kolektīvs, gan lietotāji ir uzņēmuši visnotaļ pozitīvi. Tā rezultātā mums ir bijis iespējams piedāvāt lietotājiem interesantas akcijas, piemēram, Nojaucam robežas, Iegūsti neatkarību un visbeidzot labākā šī gada akcija kā dāvana visiem Amigo lietotājiem Ziemassvētkos – Dzīve sākas pēc 61!

Otrs nozīmīgākais jaunums pagājušajā gadā bija biroja atrašanās vietas maiņa, jo vecais bija kļuvis par ierobežojošu faktoru uzņēmuma attīstībai un bija jau nedaudz morāli novecojis. Jau pirmās darba dienās jaunajā birojā pierādīja, ka radoši mājīgā Mūkusalas atmosfēra jau ir iemiesota kosmopolītiskajā Duntes birojā.

Mainījušies arī uzņēmuma darbinieki un mums piepulcējušies vairāki ļoti zinoši un aizrautīgi darbinieki, kas palīdz mums paplašināt mūsu darbības sfēras. Prieks, ka arī tie, kuri nav atraduši iespējas savas karjeras izaugsmei mūsu uzņēmumā, diezgan aktīvi vēl turpina iesaistīties gan kopējos pasākumos, gan arī mūsu projektu apspriešanā.

Līdz ar mūsu apvienošanos ar LMT mums ir parādījušās jaunas rūpes – tagad veicam OKartes merčandaizingu, līdz ar ko nozīmīgi palielinājies mūsu tirdzniecības pārstāvju loks, kuri brauc ne tikai ar dzelten-sarkani krāsotām, bet arī ar dažām zaļi-violetām automašīnām.

Pagājušajā gadā esam pievērsušies jaunam komunikāciju kanālam – Blogam. Viedokļi par tā lietderību dalās, bet mums šķiet, ka tā ir īstā vieta domu apmaiņai ar savējiem – gan esošajiem un bijušajiem darbiniekiem, gan draugiem un galu galā – aktīvākajiem Amigo lietotājiem.

Šogad pirmsziemassvētku laiks mums birojā bija slepenā draudziņa laiks. Jāsaka, ka šī bija lieliska ideja, jo jebkurš darbinieks varēja izpaust savu pozitīvo enerģiju un no visas sirds aprūpēt kādu kolēģi. Gribētos novēlēt, lai mēs neaizmirstam, ka mums ir jārūpējās par saviem tuvākajiem visu laiku.

Attiecībā uz Jauno 2008. gadu, tuvāki aktuālie notikumi ir tepat “aiz stūra”, jo no 1. februāra Latvijā arī priekšapmaksas karšu lietotāji, saglabājot savu numuru , varēs pāriet pie cita operatora.

Jaunajā gadā, tāpat kā līdz šim, Amigo attīstīs dažāda veida pakalpojumus, lai mobilais telefons kļūtu par absolūti neatņemamu mūsu lietotāju dzīves sastāvdaļu. Nu ko, šo lasa arī mūsu konkurenti, tad teiksim Jums kā jau parasti – sekojiet jaunumiem!

Lai visiem mums 2008. gads ir veiksmīgāks nekā šķiet, ka varētu būt :-) !!!

Kopš esam pārvākušies (un tas bija, ak vai, tiešām – jau pirms diviem mēnešiem!), dzīvojamies pa vienu stāvu, visi viens otram tuvu un draudzīgi kopā. Tas nozīmē ne tikai vairākkārtēju ‘čavināšanos’, kopēju brokastošanu, sarunas uz dīvāna, bet arī katra mūzikas gaumes iepazīšanu. Vienā kaktā skan romantiski liriskie dažāda vecuma mūzikas gabaliņi, otrā kaktā- kāds vietējais radio stāsta par sastrēgumiem, savukārt vēl kāds izvēlas strādāt klusuma mūzikā.
Piemēram, Kaspars šodien klausās mūziku no kinofilmas “Zvejnieka dēls”. Un tad latgaliski par līsmeņu, kas dziest, mazliet vēlāk – Kaupers ar kolēģiem spēlē ģitāru.
Operatoriem šodien topā Dons. Bet vispār mūsu šīs ziemas himna ir Cosmos puiku dziesma par tiem cimdiņiem un rokām, kas ļaudis esot viens otram. :)
Jā, tas nu ir oficiāli. Amigo kolektīvs mīl arī mūziku!