Kā jau Kristaps rakstīja, bijām aizbraukuši uz Barselonu uz Mobile World Congress, kuru līdz pagājušajam gadam pazinām kā 3GSM World Congress. Šķiet no saistības ar abreviatūru GSM organizatori atvadījušies, jo mobilās telekomunikācijas sen vairs neaprobežojas ar GSM sakariem.

Tā kā šo pasākumu apmeklēju jau 6. reizi, man bija iespēja salīdzināt ar iepriekšējiem gadiem. Lai arī organizatori ziņoja, ka pasākums pārsniedzis iepriekšējos rekordus un šogad apmeklētāju skaits pārsniedzis 55 000 cilvēku, man subjektīvi izskatās, ka šī pasākuma labākie gadi ir aiz muguras, vai arī priekšā…

Būtībā jau nekādu ļoti nozīmīgu jaunumu šogad nebija. Ja runājam  par mobilajiem tālruņiem, tad šķiet diezgan dīvaini, ka gan Samsung, gan LG jaunie modeļi izcēlās ar ļoti līdzīgu konceptu – maziņš skārienjūtīgs ekrāniņš un lielais parastais ekrāns. Motorola savukārt izcēlās ar tālruni, kurs izbīdoties nedaudz ielokās. Un ar to, ka pasākuma laikā parādījās baumas, ka Motorola varētu sekot Siemens priekšzīmi un atstāt mobilo tālruņu aparātu tirgu.

Interesanti, ka Nokia, kas ir nenoliedzams mobilo tālruņu aparātu tirgus līderis ne tikai Latvijā beidzot tomēr ir vismaz paziņojuši, ka drīzumā izlaidīs telefonus ar skārienjūtīgiem ekrāniem (touch screen). Līdz šim, šķiet, ka tieši Nokia bija viens no retajiem telefonu ražotājiem, kurš spītīgi neizlaida šādus tālruņus. Kā viens no iemesliem varētu būt tas, ka Apple iPhone ir noteicis jaunus intuitīvas lietotāja saskarnes standartus. Ne velti vairākos stendos, testējot risinājumus, prezentētājs vaicāja, vai es gribu redzēt, vai viņu risinājums strādā kā iPhone?

Kaspars cītīgi centās sameklēt jauno Google Android operētājsistēmu, jo vairāki avoti ziņoja, ka tā prototipam vajadzētu būt aplūkojamam izstādē. Viņs gan neatrada pašu Engadgetā attēloto aparātu, bet dažādus platformas demo stendā apskatīt varēja (vizuāli shēmas ar uzmontētiem displejiem un pogām). Papildus tam, T-Mobile ir apsolījusi šogad laist klajā pirmos Android platformas telefonus. Tāpat arī Samsung  un kaudze citu mazākzināmu ražotāju plāno pirmos sērijveida modeļus jau nākamgad. Labāk veicās ar iepazīšanos ar Opera Mobile 9 versiju un Yahoo Go! Par pirmo runājot jāsaka, ka tas ir teicams interneta pārlūks, tiesa, to testēju ar telefonu, kuram ir 400MHz procesors un sakarus nodrošināja HSDPA. Šādā komplektā šķita, ka dators nav nepieciešams. 

Sakarā ar iepriekšminēto šķiet nedaudz dīvaini, ka jau otro gadu pēc kārtas labākā tālruņ balvu saņem Sony Ericsson. Šoreiz Sony Ericsson W910. Jāsaka, ka izstādē uz vietas šis telefons nekādi nepiesaistīja uzmanību. Jā, tam ir kustību sensora funkcija, be tā šogad bija diezgan parasta lieta vairāku ražotāju tālruņiem – jo tālāk uz austrumiem, jo vairāki telefoni atbalstīja šo funkciju, bet savādāk nekā sevišķa. Pēc manām domām pagājušajā un šajā gadā visa mobilā pasaule runā tikai par iPhone, turklāt nesen tika palaists tirgū šis telefons ar 16GB atmiņu. Interese bija tik liela, ka Apple Store dažas dienas nespēja apkalpot visu interesentu uzmanību. Šķiet, ka lielākā iPhone problēma ir tā, ka šis telefons neatbalsta 3. paaudzes sakarus un tas varētu nepatikt žūrijas komisijai. Jā, žūrijai varētu arī nepatikt tas, ka Apple pilnībā ignorē šo pasākumu:-)

Šis pasākums paliks vēsturē ar to, ka lielākie operatori izveidoja aliansi pret bērnu seksuālo izmantošanu mobilajā saturā. Tāpat arī ar milzīgo mobilo GPS risinājumu daudzumu, kā arī ar to, ka lielākajās Eiropas valstīs ir uzsākti reāli NFC testi, lai arī pieejami tikai 3 tālruņi.

Fantastisku iespaidu atstāja Dolby Laboratories stendā caur mobilo telefonu ar austiņu palīdzību izbaudītā skaņas kvalitāte, ko nodrošināja Dolby ražotais čips. Jāsaka, ka Forum Cinemas kinozālēs skaņas kvalitāte ir vājāka.

Protams, arī atradām vairākas idejas, ko vajadzētu ieviest vai vismaz padomāt par to ieviešanu Amigo lietotājiem, tāpēc – kā parasti sakām – sekojiet ziņām:-)

Kā viss ir patiesībā.
Pirms neilga laika kāda mana interneta paziņa man atsūtīja meilu, kurā tā starp citu ieminējās, ka reizēm apskata šo blogu, un viņai radies tāds iespaids, ka mums “ir vislabākais un sirsnīgākais kolektīvs ever, izklaides un tusiņi vien notiek”. Nu, patiesībā tā vis nav – mēs strādājam arī!

Piemēram, šajā nedēļā priekšniecība bija aizkomandēta uz Mobile World Congress (ganjauka izdosies pierunāt kādu no viņiem par to uzrakstīt), un, pretēji prognozēm, palicējiem bija jāstrādā vairāk kā gribējās. Vienubrīd vakarā pat radās aša doma sarīkot nelielu ugunsgrēku, lai tiktu galā ar kādu problēmu (ko tik’ neizdarīsim klientu labā), taču līdz tam tomēr, par laimi, nenonāca (un, ja kāds jautās, viss tiks noliegts).

Mums gan bija ļoti sakarīgs aizvietotājgalvenais, tāpēc nedēļas otrajā pusē atlika laiks arī izklaidēm – vakardienas tortes un šampanieša pasākumam, kurā mācījāmies (cik nu mācījāmies..) par apskāvieniem un flirtēšanu. Tā kā bijām maz, tad sanāca tāda mīļa pasēdēšana un kārtīga izsmiešanās.

Protams, ne vienmēr ir tik mierīgi. Bija nelielas aizķeršanās, uzsākot kosmosa programmu, – nav jau viegls uzdevums palaist kosmonautus uz Mēnesi. Ne viss bija spoži, uzsākot numuru portēšanu no un uz ZetCOM tīklu. Bet, ja viss būtu nevainojami jau pašā sākumā, mēs vienkārši izlaistos.

14. februāris šodien saistās ar sarkano krāsu pārpildītiem veikaliem un visur kur tik skaties [veikalos :) ] – viss ir sarkans. Bet kur tad tā mīlestība palikusi? Nevarētu lielīties, ka šo dienu gaidu, lai tik varētu sev mīļajiem dāvāt kaudzi mīlestības. Naivi, bet no otras puses.. Var jau kaut nedaudz vairāk par to visu piedomāt tieši šajā dienā, īpaši, ja tev darba vietā ir īpaši apstākļi – tortes, tējas un kafijas smarža jaucas kopā viena ar otru.

Šodien pie mums birojā bija apskāvienu pēcpusdiena. Daudz teorijas par to, ko katrs apskāviens nozīmē un, protams, kā gan bez demonstrācijas.

Tā diezgan mīļi tas viss izdevās :) Un kā teikts kādā gudrā grāmatā, kuras nosaukums ir piemirsies, ka cilvēkam katru dienu izdzīvošanai vajag vismaz 4 pieskārienus, par to mēs šodien esam jau parūpējušies. Ā, pareizi, kamēr neaizmirstu, mums tagad ir zināms arī kā pareizi flirtēt, tikai jāpagaida, kad varēs izmantot praksē. Galvenais, ka acu kontakts nāk pēc sasveicināšanās un smaids ir tikai 10. vietā, to gan neiesaku ņemt vērā, jo ar smaidu var panākt tik ļoti daudz :) (redz kā pat šeit rakstot gribas pasmaidīt, bet sanāk tikai virtuāls smaidiņš :) )

Ja tā labi padomā, tad šī sirsniņdiena ir labs iemesls, lai padomātu nedaudz vairāk par blakus esošajiem, kā ikdienā. Un nevajag jau daudz, mīļa vēstulīte vai ar rozā zīmuli uzzīmēta sirsniņa, uz papīra, kas iesmaržots ar tavām mīļākajām smaržām, var būt daudz vērtīgāka par veikalā pirktu plastmasas rozi vai sirdi. :)

Arī mobilo sakaru priekšapmaksas karšu lietotāji no šā gada 1. februāra var mainīt operatoru, saglabājot savu numuru. Tāda ir Eiropas Savienības prasība, kas beidzot attiecas uz visiem mobilo sakaru lietotājiem.

Kopš 2005.gada 1. decembra, kad šis pakalpojums kļuva pieejams abonentiem, operatoru ir mainījuši apmēram 55 tūkstoši lietotāju, kas, manuprāt, nav nemaz tik daudz, ja ņem vērā, ka pavisam kopā Latvijā ir vairāk kā divi miljoni mobilo sakaru lietotāju (vai vismaz numuru). Protams, vairāk vai mazāk, bet priekšapmaksas kartes lieto citas sabiedrības grupas gan vecuma, gan nodarbošanās ziņā, tāpēc pagaidām vēl grūti pateikt, kādi patiesībā būs priekšapmaksas karšu lietotāju staigāšanas apjomi.

Interesanti, kādi bija SPRK apsvērumi, nosakot, ka viena daļa lietotāju varēs stākt numuru portēšanu vairāk kā divus gadus ātrāk kā citi. Taisnīgāk jau būtu bijis, ja pret visiem būtu vienāda attieksme. Taču galvenais, ka beidzot tas ir sagaidīts. Jāsaka gan, ka, neskatoties uz to, ka jau sen bija zināms par šo pakalpojumu, vēl janvāra sākumā nebija pilnīgas skaidrības par portēšanas procesu, specifikācijām un citiem sīkumiem, tāpēc tik un tā šī pakalpojuma ieviešana notika bez maz vai pēdējā brīdī, dažiem pat strādājot pa naktīm, lai uz 1. februāri viss būtu kārtībā.

Un bija arī! Jau pirmajā dienā saņēmām vairākus pieteikumus no cilvēkiem, kas vēlas pārnākt uz Amigo. Arī kāds mans draugs nopietni apsver iespēju mainīt savu operatoru un pievienoties Amigo. (Un es nemaz viņu neaģitēju!) Sīkums, bet patīkami. Protams, ir arī “aizgājēji”, tāda jau ir šī pakalpojuma jēga. Patiesībā, kad Latvijā vispār sāka runāt par numuru portēšanas iespēju, man pašam arī bija doma mainīt operatoru, lai gan lietoju Amigo karti no pašiem Amigo pirmsākumiem jau vairāk kā piecus gadus (mana SIM karte sākusi dzīvi tieši manā dzimšanas dienā 2002. gadā!), taču tas bija sen un nav taisnība.

Lai mainītu operatoru, ir jāaizpilda iesniegums, kurā jānorāda nedaudz informācijas par sevi un SIM kartes numurs, kā arī jāuzrāda tā. Iesniegums jāatdod jaunajam operatoram. Tad šis operators iepriekšnoteiktā kārtībā sazinās ar lietotāja pašreizējo operatoru, lai noskaidrotu, vai, piemēram, viņam nav kādu neizpildītu saistību ar šo operatoru, vai SIM karte maz ir aktīva un tā. Ja viss kārtībā, tad desmitajā darbadienā (šis termiņš ir prasība, nevis kaut kāda nebūt kavēšanās) numurs tiek atslēgts vecā operatora sistēmā, tiek pieslēgts jaunā operatora sistēmā un sāk darboties. Lietotājam laiks, kad notiks maiņa, tiek paziņots iepriekš, tāpēc bez sakariem viņš nepaliek, jo līdz pēdējam brīdim darbojas vecā SIM karte. Ja nu gadījumā pārbēdzēju sāk mocīt sirdsapziņas pārmetumi par operatora maiņu, tad dažu dienu laikā pēc pirmā iesnieguma aizpildīšanas var iesniegt vēl vienu ar lūgumu portēšanas procesu apturēt. Pakalpojums ir bezmaksas.
Ja ir vēl kādi jautājumi, uz tiem tiks atbildēts.