Droši vien esat dzirdējuši jūsmīgos saukļus – “bērni ir mūsu nākotne”, “bērnu audzināšanā svarīgākā ir ģimenes loma”, “bērniem draudzīgu skolu”. Skaisti, ne?
Šķiet taču pašsaprotami, ka bērni tiek audzināti sabiedrības labā, un audzināšanas rezultāts (vecāku pūles, zināšanas un enerģija) būs novērtējams pēc ilgāka laika, kad mazais indivīds būs kļuvis par pieaugušo un aktīvi iesaistīsies sabiedrības notikumu veidošanā. Cilvēku viedokļi dalās – daži uzskata, ka sabiedrībai būtu jāatbalsta un jāiesaistās vecāku pūliņos izaudzināt lieliskus bērneļus. Savukārt daži, gluži pretēji, noburkšķ “paši jau vēlējāties to mīlas augli.. tieciet nu galā, kā sak’ – paši vainīgi..”
Arī mēs, bērnu audzināšanā pieredzējušie un pavisam nepieredzējušie kolēģi, vairākkārt savā starpā esam diskutējuši par sabiedrības un valsts attieksmi, par dažādām grūtībām audzināšanā, par ierobežojumiem un neērtībām, ar kurām ir jāsaskaras jaunajiem vecākiem.
Kā jau minēju, viennozīmīgu viedokļu nav. Izņemot vienu – lielākā daļa kolēģu (gan tie, kuriem bērniņus laiku pa laikam nav kur atstāt, gan tie, kuriem traucē strādāt mazo resgaļu dzīvošanās pa kabinetiem) esam sajutuši patiesu nepieciešamību pēc saulaina, krāsaina, mantām un nodarbēm bagāta bērnu stūrīša biroja telpās! Mūsu kontā ir 18 veseli, sprigani un lieliski bērniņi, kuri samērā bieži (starp dakteru apmeklējumiem, gripas epidēmijām “dārziņā”, skolas brīvlaikā vai vienkārši tāpat) labprāt īslaicīgi padzīvojas mammas / tēta darba vietā. Starp citu, statistika runā pati par sevi – 2002. gadā bija 9 darbinieki + 5 bērni, 2008. gadā – 37 darbinieki + 18 bērni.
P.S. vienkārši zināšanai – sarunās par “bērnu tēmu” no kādas kolēģes uzzināju, ka viena pirmsskolas vecuma bērna uzturēšanās bērnudārzā valstij izmaksā aptuveni Ls 600–1000 mēnesī! Nav maz, vai ne? Tas gan esot atkarīgs no katras pašvaldības budžeta.
Lasīt tālāk »