Par tēmu atļaut vai neatļaut sēdēt Rīgas centra zālienā pēdējās dienās ir diskutēts īpaši daudz. Savs viedoklis ir jauniešiem, savs politiķiem, savs medijiem, ārzemniekiem, citu viedokli pauž tradicionālo vērtību piekritēji, vēl citu uzskatos liberāli cilvēki.

Mēs, akcijas „Sēžam zaļi!” rīkotāji vēlamies uzsvērt, ka mūsu aicinājums atcelt aizliegumu uzturēties Rīgas centra parku zālienā nekādā ziņā nav aicinājums parkus piegružot un izmīdīt, kā tas reizēm maldīgi tiek traktēts.

Vienīgais, ko mēs lūdzam, lai arī cilvēkiem Rīgā tiek nodrošināta iespēja atpūsties zālienā un izbaudīt vasaras priekšrocības, nebraucot ārpus pilsētas centra. Mēs taču neesam ne sliktāki, ne mazāk kulturāli, kā cilvēki Tallinā, Viļņā, Londonā, Parīzē vai Stokholmā?!

Pagājušajā gadā, uzsākot projektu „Sēžam zaļi!”, mēs kopā savācām vairāk nekā 7300 parakstu.

Tāpat gribu teikt paldies visiem par aktīvo iesaistīšanos vakar notikušajā flashmob akcijā – jūsu aktivitāte parādīja, ka šis jautājums rīdziniekiem un sabiedrībai kopumā ir ļoti nozīmīgs.

Tagad ceram uz jūsu atbalstu Zaļās kultūras nedēļā no 2. līdz 6. jūnijam. Parādīsim paši, ka protam kulturāli atpūsties zālienos, un aicināsim uz to citus. Pierādīsim, ka mēs esam to pelnījuši!

Tikai tā mēs varēsim panākt, ka izstiept kājas zālienā pretim Latvijas Universitātei no Brīvības pieminekļa līdz Barona ielai ir atļauts visu jūnija mēnesi, un tas būs labākais pierādījums amatpersonām, ka aizliegums ir atceļams pavisam.

Tāpat ceram, ka politisko cīņu karstumā amatpersonas neaizmirsīs, ka šis ir sabiedrībai nozīmīgs jautājums un svarīgākais pieņemt lēmumu, kas ir saskaņā ar lielākās sabiedrības daļas vēlmēm.

Ar domu – parādīt, ka vēlamies atpūsties un protam uzvesties parkā – vakar tieši četros ieradāmies Vērmanes dārzā. Flešmoba akcijas laikā piecas minūtes kopā ar dažām kolēģēm pavadījām lasot žurnālu, pūšot ziepju burbuļus, fotografējot un konstatējot, cik forši tomēr ir pasēdēt parka saulītē. Lai arī pagaidām uz akmeņiem…

Šo akciju es atbalstīju jau pērn, kad kopīgi ar Rīgas Skolēnu domes pārstāvjiem karstajās vasaras dienās vācām parakstus par atļauju sēdēt Rīgas centra parku zālienos. Cilvēku atsaucība bija necerēti liela, un uzzinot viņu „Par” viedokļus, tie pārsvarā sakrita ar manējiem. Arī šogad piedalījos to pašu argumentu dēļ: cilvēki pilsētas centrā ir pelnījuši piesēst zālītē, jo tas ir tik dabiski, soliņi nav ērti, uz tiem nevar sasēsties draudzīgā aplī, turklāt tie ne vienmēr ir brīvi. Jā, atkritumu ielās netrūkst, un man brīžiem ir kauns par saviem līdzcilvēkiem, taču tie, kas grib pārvērsties par cūkām, piesārņo apkārtni arī tagad, kad zālienā neļauj sēdēt. Runāt par šo tēmu varētu daudz, bet šoreiz labāk par vakardienas iespaidiem.

Latvijas Televīzijas pārstāvji bija pirmie, ko pamanīju lielajā centra parkā Vērmanītī. Taču pulkstenim sitot četrus, parka taciņas pārklāja jakas un jauniešu bariņi. Iedomājos, cik sirsnīgi tas izskatītos uz zaļās zāles fona. Kad vakarā vēroju Aijas Kincas sižetu „Panorāmā”, kāda ome savu mazo draiskuli turēja pie rokas, tādējādi norādot, ka drīkst skriet tikai pa taciņu, un ne bridiena sulīgajā zālē pie putniem un taureņiem – es iedomājos, cik tas ir absurdi. Atceroties nesen kādā Milānas parkā redzēto skatu, kad maza, čirkaina puisīša lokas vējā plīvoja, spēlējoties zālienā, nodomāju, ka Latvijas laukos dzīvojošie bērni šajā brīvības izpausmē ir laimīgāki.
Kolēģe Ilona pēc akcijas sajūsminājās par to, kā kopīgā ideja vienoja savstarpēji nepazīstamus cilvēkus. Savukārt, Inga, iepriekš vēl šauboties, vai atļauja sēdēšanai zālienā maz ir nepieciešama, tieši vakar secināja, ka labprāt pavadītu brīvos brīžus draudzīgās sarunās vai aizraujošas grāmatas lasīšanā. Ja līdz transportam ilgi, ja kāds jāgaida, ja…

Mums katram savu reizi var rasties šis „Ja” – vēlme atlaisties zālienā un sapņaini vērties debesīs, starp koku galotnēm. Tāpēc – parole: „Sēžam zaļi”.

Nu jau kādu laiku saule ripo pa zemes virsu, un arī pilsētas bērniem gribās pie dabas! Ja ne tālāk, tad vismaz uz tuvāko parku un tur izstiept kājas mīkstā zālē. Pazīstama sajūta, vai ne?

Pagājušajā vasarā Amigo kopā ar Rīgas skolēnu domi uzsāka akciju „Sēžam zaļi!” ar mērķi panākt šādu iespēju Rīgas parkos.

Šķiet, rīdzinieki šo brīdi bija gaidīt gaidījuši, jo atsaucība bija varena – četru dienu laikā savācām 7328 parakstus zaļās atpūtas atbalstam.

Savāktos parakstus kopā ar simbolisku dāvanu – maisu ar īpaši izturīgām zāles sēklām – iesniedzām Rīgas domes amatpersonām. Toreiz vēl nepanācām aizlieguma atcelšanu, bet vienojāmies, ka sarunas turpināsim.

Tuvojoties pavasarim, Rīgas Domes amatpersonas gan paziņoja, ka pilsētas centra zālienos sēdēt nevarēs. Tomēr vēl un vēlreiz aicinot uz sarunām, esam atraduši dzirdīgas ausis.

Esam vienojušies ar Domi, ka no 2. līdz 6. jūnijam norisināsies Zaļās kultūras nedēļa, kuras laikā rīdzinieki un pilsētas viesi tikts izglītoti un aicināti uz videi draudzīgu un atbildīgu atpūtu Rīgas parkos.

Bet jau nākamajā otrdienā ikviens var pievienoties kustībai “Sēžam zaļi”. Kā tas darāms? – 20.maijā plkst. 16:00 jāierodas Vērmanes dārzā, līdzi ņemot kādu kulturālai atpūtai atbilstošu lietu – grāmatu, galda spēli vai meditācijas bumbiņas. :)

Sēžot uz ietves, jo zālienā vēl nav atļauts, :( parādīsim Rīgas domes ierēdņiem, ka protam atpūsties kulturāli un esam pelnījuši iespēju atpūsties pilsētas parku zālienos. Sīkāk par akcijas norisi te – gaidīts ir ikviens.

Vairāk informācijas par to, kā Latvijā un pasaulē notiek flashmob akcijas, atrodamas flashmob.lv. Tur atrodami arī daži ieteikumi, kā sagatavoties akcijai.