Viena no labākajām dāvanām jebkuros svētkos un ne tikai svētkos, manuprāt, ir biļetes uz teātra izrādi – Dailes, Nacionālo, Jauno Rīgas, Valmieras Drāmas vai pat Leļļu, jo tā ir dāvana, kas garantē to, ka vakars pavadīts ar kādu kopā un garantē aizmirst ikdienas rūpes vismaz 2 stundu garumā. :)

Šķiet, ka pagaidām ekonomiskā krīze apmeklētāju rindas nav izretinājusi, jo visās izrādēs, kuras pēdējā laikā esmu apmeklējusi, zāle ir bijusi pilna, pilna. Un tas man liek aizdomāties, ka tieši šis plašā spektra emocionālais pārdzīvojums, ko vari iegūt un piedzīvot noskatoties labu tēatra izrādi, pārvarēs arī jebkuru krīzi.

Man sirdij tuvāks ir Jaunais Rīgas teātris (turpmāk JRT) – gan man iemīļotu aktieru un režisoru dēļ, gan atainoto izrāžu tematiku dēļ, gan arī telpu dēļ, kur parasti izrādes tiek uzvestas – Lāčplēša 25 Lielā zāle, Mazā zāle ar ierobežoto skatītāju skaitu un „intīmi – privāto” gaisotni, šad tad Smiļga muzejs vai pa reizei kāds komunālais dzīvoklis.

Patiesībā ar Jaunā Rīgas teātra izrādēm ir kā ar atkarību, līdz ko uz vienu aizej, tā gribās vēl un vēl, bet tā ir kā laba atkarība, tādēļ ikvienam 2009.gadā novēlu iemantot šo atkarību.

Man katrs mēnesis sākas ar izlūkošanu – kāds ir nākamā mēneša JRT repertuārs un izsludinātais laiks, kad var sākt iegādāties biļetes. Ērtākais biļešu iegādāšanās kanāls: http://www.biletes.1188.lv/

Noteikti un esmu 100% pārliecināta, ka ļoti labas izrādes vari sastapt pilnīgi visos Latvijas teātros. Katram savs! Šoreiz vēlos padalīties iespaidos par Jauno Rīgas teātri, nākamreiz par kādu citu. Tad nu manā vērtējumā 3 JRT izrādes, kas jāredz jau šogad:

• Cēlgāzes – Ilzes Rudzītes iestudēta amerikāņu dramaturga Adama Rappas luga. Neskatoties uz šķietami statiskajām scēniņām, jo darbība visu laiku risinās vienā dzīvoklī ar dīvānu un pie televizoru, kurš laiku pa laikam tiek saspārdīts, izrāde ir enerģijas pilna. Stāsts ir par kādas izbijušas underground grupas Less puišiem, kuri nepārtraukti šajā dzīvoklī apreibinoties, kaifojot, gaidot jaunu ideju uzplūdus, iesaista savā dzīvē kādu kaimiņu – labo, pozitīvo puisi, kurš beigās izrādās nemaz ar tik labs, kādu to redz apkārtējā sabiedrība. Izrāde par trīsdesmitgadniekiem, kuri pazaudējušies. Bet – izrādes beigās grupas „Less” dziesma nopelnīja ne tikai manas ovācijas, bet arī visu skatītāju. :)
• Numurs divi ir Alvja Hermaņa režisētā izrāde Klusuma skaņas. Saimona un Garfunkela koncerts Rīgā 1968.gadā, kurš nekad nenotika. Pati neesmu redzējusi, bet iesaku kaut vai tādēļ, ka izrāde ieguvusi Spēlmaņu nakts balvu kā 2008.gada labākā izrāde. Lai arī skatītāju anotācijās šur tur pavīd doma, ka tiem, kam zem 40, izrādi noteikti nesapratīs, mani draugi (kuriem nebūt nav vēl 40 J un redzējuši šo izrādi), saka, ka izrāde spēj aizkustināt un kā vēl. Lai izrāde emocijām piesātinātāka, vari pirms tam paklausīties kaut ko no Simon and Garfunkel, kurus noteikti atpazīsi pēc viņu populārās dziesmas – hita The Sounds of Silence.
• Un trešā, kuru pati noskatījos un ļoti, ļoti patika – tā paša Rappa luga Sarkano lukturu ziema Ilzes Rudzītes režijā, kur notikumi risinās Amsterdamas sarkano lukturu ielu rajonā. Attiecības starp diviem rakstura ziņā atšķirīgiem draugiem, kurus atveido lieliskie JRT aktieri Edgars Samītis un Gatis Gāga, un kādu satiktu meiteni sarkano lukturu ielā. Stāsts iesākas ļoti ierasti ar mīlas trijstūri, bet beidzas tiešām smeldzīgi. Es raudāju.

Grūti ieteikt un nosaukt tikai trīs izrādes, jo tiešām daudzas JRT izrādes ir skatīšanās vērtas, bet sāciet ar vienu! Tā varētu būt kā 2009.gada apņemšanās.

Ziemassvētki parasti tiek pavadīti mājās vai vismaz kopā ar ģimeni, tā sirsnīgi un mierīgi. Arī ZetCOMā rūpējas par ģimeniskām tradīcijam, un šoreiz Ziemassvētku pasākums norisinājās restorānā “Deja vu”. Gatavošanās darbi bija acīmredzami (kam pasākumu sarīkot, ēdamo pasūtīt, kam tērpu nopirkt, kam uzšūt un vēl kādu priekšnesumu sagatavot). Nepacietīgi gaidītais 18. decembris bija klāt un Ziemassvētku pasākums varēja sākties.

Jāsāk jau ar to, ka caurlaide pasākumā bija tetovējums, kura tematikai būtu jāatbilst Ziemassvētkiem. Garderobē visu caurlaides ar fotoaparātu tika iemūžinātas. Kas ar iemūžinātajiem kadriem notika pēc tam, uzzināsi vēlāk. Kad visi bija ieradušies, vēl pēdējiem pasākuma dalībniekiem ieņemot vietas pie galdiņiem, Ziemassvētku pasākums (turpmāk Z-pasākums) tika atklāts ar lielisko Candy Girls & Sugar Boys muzikālo izpildījumu. Starp citu, šajā grupā dziedošie jaunieši ir tik talantīgi, ka silti iesaku kādreiz viņus paklausīties. Laikam lieki piebilst, ka viņi priecēja mūsu ausis visa vakara garumā. Tālāk neizpalika arī bosa uzruna, kura nemaz nebija garlaicīga un pauda pozitīvas atsauksmes par uzņēmumu, kurā strādājam. Kad Egils bija beidzis runājamo, tika pārbaudīta pašu darbinieku erudīcija attiecībā uz uzņēmuma vidi, balvā saņemot latiņu ar skursteņslauķi vai piparkūku. Lai noskaidrotu pareizās atbildes uz jautājumiem, pirms lielās balles notika darbinieku filmēšana, kuras laikā katrs no Amigo darbiniekiem pauda savas domas par dažādām kolektīva aktivitātēm un viedokļiem par uzņēmumu. Piemēram, ko vēl merčeris paspēj izdarīt savā darbalaikā, kāds ir Egilam visbiežāk uzdotais jautājums utt. Video fragmenti tika prezentēti Z-pasākumā, ikvienam bija iespēja noskaidrot citu domas par Amigo.

Kad lieliskais vakara vadītājs Valdis Melderis bija novadījis atjautības spēli, izsalkušie zetcomieši varēja doties mieloties pie zviedru galda ar visu, ko vēders kāro. Sēžot pie galdiņiem, ēdot vakariņas, uz projektora bija iespēja apskatīt katra sagatavoto tetovējumu un izvēlēties sev tīkamāko, par kuru bija iespēja arī nobalsot. Pēc visu tetovējumu ideju apskatīšanas un balsošanas tika izvirzīti trīs iespaidīgākie – trešajā vietā lauva ar Ziemassvētku cepuri, otrajā – fantastiskas acis un pirmajā – gredzens skujiņa. Paēdis cilvēks ir laimīgs cilvēks, bet vēl laimīgāks, kad saņēmis dāvanu. Tāpēc pēc mielošanās varēja sākties dāvanu pasniegšana. Dāvanas netika dotas tāpat vien, lai tās saņemtu, katram bija jāaizraksta vēstule Salavecītim ar gada labajiem darbiem, kuri tika publiskoti – Salavecīša palīgs tos nolasīja skaļi, bet tie, kas bija slinkojuši un nevienu labu darbu neminēja, dabūja žagarus ar visu dāvanu. Dzejolīši netika prasīti, taču operatorīšu nodaļa un viņu draugi ar Lindas iniciatīvu bija īpaši parūpējušies par dāvanas saņemšanas brīdi un sagatavoja melodisku priekšnesumu, kaverējot “The Christmas is all around me” un Prāta Vētras “Ziema”, iesaistot balsis, sitamos instrumentus un ģitāras skaņas. Izrādās, ka ZetCOM kolektīvs ir dziedošs kolektīvs – neviens nekautrējās pievienoties. Kad katram tika iedalīta sava dāvana, dejas varēja sākties! Arī bāriņš bija atvērts, un bārmeņi uzklausīja ikviena vēlmes. Tanci-šmansi, dzērieni, ēdieni, sarunas, prieks, smaidi turpinājās līdz pat… nemācēšu pateikt, jo prom man nācās doties pirms beigām.

Jauks un neaizmirstams Amigo saimes Ziemassvētku vakars! :)

Vienmēr jūsu,
Anneļi