Šodien, dodoties uz darbu, pārņēma tāda
sajūta, ka tā vietā, lai ierastos laicīgi darbā, vajadzētu aizbraukt līdz skolai un apsveikt savu skolotāju svētkos, sajutu nepārvaramu vēlmi viņu satikt, apraudzīt skolu un izdzirdēt to griezīgo, bet tik sen nedzirdēto skolas zvanu. Visapkārt bērni, kuri ar rudens puķēm rokās dodas pie savām skolas mammām, visapkārt arī modri visu uzrauga policisti, autovadītāji akurātāki, saprotams gan, kāpēc viss tā – 1. Septembris.
Arī mūsu kolēģiem šodien rīts brīvāks, viņi pavada savus mazos ķiparus uz skolu, bērnu dārzu, lai mazajiem drošāk. Cits ar dziesmu, cits ar kādu iedrošinošu vārdu.
Lai jums visiem šis zinību gads izdevies. UN, ja arī Tev šodien radās sajūta, ka būtu jāapciemo sava skola un skolotāja, paņem kādu asteri vai gladiolu un aizej uz savu SKOLU!
Sveicieni visām skolotājām, mazajiem pirmklasniekiem un visiem, kuri skolas gaitas atsāk!
Lai izdodas!